Neatkarības karš, Miera līgums ar Krieviju tuvināja Latvijas starptautiskā atzīšanu

Šīs dienas acīm

26. janvārī atzīmējām simto gadadienu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure, kas notika toreizējā Antantes valstu augstākās padomes sesijā Parīzē 1921. gadā. Tas bija ārkārtīgi nozīmīgs jaunās Latvijas valsts sasniegums, kas vainagoja un lielā mērā padarīja neatgriezenisku neatkarības iekarošanas procesu. Par šī procesa virzību līdz 1919. gada vidum, kad tika parakstīts Pirmo pasaules karu noslēdzošais Versaļas miera līgums stāstījām iepriekšējā raidījumā. Šodien par tālāko notikumu attīstību, kurā būtiski svarīga bija uzvara Latvijas Neatkarības karā, jo starptautisku atzīšanu varēja pretendēt tikai valsts, kas kontrolē savu teritoriju. Tomēr arī 1920. gada 11. augusta Miera līgums ar Padomju Krieviju, kas noslēdza Neatkarības karu, tūdaļ nenesa Latvijas atzīšanu de iure. Situāciju raksturo vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis. Nepārprotami, izšķiroša loma Latvijas atzīšanā de iure bija tolaik ietekmīgākajai kontinentālās Eiropas valstij Francijai. Nozīmīgas izmaiņas Francijas nostājā par labu atzīsānai notika 1920. gada pēdējos mēnešos. Francijas politiku Latvijas un pārējo Baltijas valstu de iure atzīšanas sakarā raksturo franču vēsturnieks Strasbūras nacionālās un universitātes bibliotēkas humanitārā virziena literatūras atbildīgais glabātājs Žiljēns Gilēns. Vairāku citu lielvalstu nostāju Latvijas de iure atzīšanas jautājumā vēsturiskās Antantes augstākās padomes sēdes priekšvakarā un pašas sēdes gaitu raksturo Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.