1991.gada augusta pučs. Notikumu aculiecinieku atmiņas

Šīs dienas acīm

1991. gada 21. augustā toreizējai Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pieņemot konstitucionālo aktu par Latvijas Republikas statusu tika atjaunota mūsu valsts faktiskā suverenitāte. Šogad apritēja 30. gadskārta kopš šī notikuma, kas noslēdza Latvijas Republikas suverēnā valstiskuma atjaunošanas procesu pēc padomju okupācijas desmitgadēm. Brīdī, kad tagadējā Saeimas namā Augstākās Padomes deputāti balsoja par šo lēmumu, Doma laukumā uzturējās tā sauktās speciālo uzdevumu milicijas vienības jeb OMON kaujinieki, gatavi jebkurā brīdī iebrukt ēkā. Ritēja Padomju Savienībā notiekošā apvērsuma mēģinājuma trešā un pēdējā diena, kurā izrādījās, ka šis pučs ir izgāzies. Izšķirošie notikumi tajās dienās risinājās Maskavā, kur pret pučistiem noskaņoto spēku priekšgalā bija stājies nesen ievēlētais pirmais Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins. Armijas vienības, kuras pučisti bija nosūtījuši Maskavas ielās, pēc nedaudzām sadursmēm ar demokrātijas aizstāvjiem, attiecās vērst ieročus pret tautu. Rīgā, kur pučistu pavēles pildīja toreizējā Baltijas kara apgabala komandieris ģenerālpulkvedis Fjodors Kuzmins, armija pakāpeniski ieņēma visus svarīgākos objektus, turklāt kopā ar to darbojās jau minētais OMON - pret neatkarību vērsto spēku bruņotā triecienvienība. Ja apvērsums izdotos, Baltijā, visticamāk, notiktu izrēķināšanās ar redzamākajiem neatkarības atjaunotājiem un tiktu iedibināta barga okupācijas kārtība. Par laimi puča izgāšanās, kas noteica arī Padomju Savienības galīgo sabrukumu, pavēra ceļu Latvijas un pārējo Baltijas valstu suverenā valstiskuma pilnīgai atjaunošanai. Pirms desmit gadiem, 1991.gada. 21. augusta 20. gadskārtā, Latvijas Republikas Saeima sāka veidot video interviju arhīvu, iemūžinot šo notikumu dalībnieku atmiņas. Šo interviju fragmenti pieejami arī interneta platformā youtube ar nosaukumu Latvijas atdzimšanas vēsture. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no šim intervijām ar toreizējo Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, Latvijas Radio žurnālistu Augstākās Padomes deputātu Aivaru Berķi un dzejnieku Jāni Peteru, kurš 1991. gadā tikai iecelts par Latvijas pilnvaroto pārstāvi Maskavā. Tās veidojuši žurnālisti Viktors Avotiņš, Jānis Gavars un Edvīns Inkēns.