Player FM - Internet Radio Done Right
Checked 3d ago
추가했습니다 seven 년 전
Latvijas Radio and Latvijas Radio 1에서 제공하는 콘텐츠입니다. 에피소드, 그래픽, 팟캐스트 설명을 포함한 모든 팟캐스트 콘텐츠는 Latvijas Radio and Latvijas Radio 1 또는 해당 팟캐스트 플랫폼 파트너가 직접 업로드하고 제공합니다. 누군가가 귀하의 허락 없이 귀하의 저작물을 사용하고 있다고 생각되는 경우 여기에 설명된 절차를 따르실 수 있습니다 https://ko.player.fm/legal.
Player FM -팟 캐스트 앱
Player FM 앱으로 오프라인으로 전환하세요!
Player FM 앱으로 오프라인으로 전환하세요!
Breivpruoteiguo Ligita Stikute: suokumā bīdēja, kai mani uzjims, deļtuo ka asu rateņkrāslā
Manage episode 459115152 series 1527790
Latvijas Radio and Latvijas Radio 1에서 제공하는 콘텐츠입니다. 에피소드, 그래픽, 팟캐스트 설명을 포함한 모든 팟캐스트 콘텐츠는 Latvijas Radio and Latvijas Radio 1 또는 해당 팟캐스트 플랫폼 파트너가 직접 업로드하고 제공합니다. 누군가가 귀하의 허락 없이 귀하의 저작물을 사용하고 있다고 생각되는 경우 여기에 설명된 절차를 따르실 수 있습니다 https://ko.player.fm/legal.
Pārnejuo gods decembrī jau vīnpadsmytū reizi Nūdarbynuoteibys vaļsts agentura gūdynuoja breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatorus. Storp 71 apbolvojumam pīsaceitūs breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatoru nu vysys Latvejis, par pārnejuo gods lobuokū breivpruoteigū atzeita Rēzeknis nūvoda dzeivuotuoja, lūznavīte Ligita Stikute. Nu 2016. gods Ligita dorbojās Lūznovys muižā, i, nasaverūt iz kusteibu trauciejumim, ar kū jei sadzeivoj piec dabuotuos traumys, jei aktivi īsasaista Lūznovys pogosta kūpīnys aktivitatēs i īkļaujūšu projektu eistynuošonā vītējā i storptautyskā leiminī. Ligita Lūznovys muižā dorbojās vairuokūs NVA nūdarbynuoteibys programys projektūs i breivpruoteigi turpynuojuse veikt sovus aizdavumus storpperiodūs, kod vīns projekts beidzās i ūtrys vēļ nav suocīs. “Es ari sovā veidā dabojuu pīpiļdejumu ar tū, ka asu nūdereiga, ka es varu paleidzēt.” Nu likteneiguos traumys, kod Ligitai vajadzēja pīrast pi rateņkrāsla i staiguošonys palīgīreiču, ir paguojuši 20 godi. “Piec traumys es godu nastaiguoju, vyspuor, saprūtams, tys pats suokums beja gryuts, taišni varbyut ari izīt uorā, pasaruodeit, seviški ari sovā pogostā, kur mani vysi zyna, tū es tai cīši spylgtai atguodoju.” Vīns nu izaicynuojumu, kam beja juotiek puori piec traumys, “maņ beja juomuok papraseit paleidzeibys.” Tok leidzcylvāki ir paleidzeigi i atbolstūši. I niu jau ostoņus godus Ligitys kasdīna paīt Lūznovys muižā, sagaidūt apmaklātuojus, dorbojūtīs turysma centrā i paleidzūt vysaidūs ituo kulturys objekta dorbūs, projektūs i pasuokumūs. “Suokumā nadaudz bīdēja tys faktors, ka asu rateņkrāslā i niu īs cylvāki, i kai mani uzjims…”, tok niu taišni Ligita veicynoj kai Lūznovys muižys darbinīku, tai apmaklātuoju izpratni par cylvāku ar kusteibu trauciejumim īsakļaušonu sabīdreibā, kai ari veicynoj kulturys montuojuma vītu daīmameibys vaicuojumu rysynuošonu kūpumā. Ligita pīzeist, ka vidis pīlāguošonys jūmā Latvejā atteisteiba nūteik, vystik jei vaira aicynoj dūmuot par cylvāku ar kusteibu voi cytim īrūbežuojumim dorba īspiejom i dorba devieju atvierteibu i īinteresieteibu redzēt sovā dorbā taidus cylvākus. Juos pīmārs īdrūsynoj ari cytys personys ar kusteibu trauciejumim īsakļaut kulturys, kūpīnys, vītejū i storptautyskū projektu nūrisēs. Ligita ari pīsadalejuse Lūznovys muižys Erasmus+ laikmeteiguos dejis projektā i niu pīzeit, ka doncuot var kotrys. “Juobyut pateiceigam, kas tev ir, i maņ dūts ir cīši daudz,” soka Ligita Stikute, Goda breivpruoteigais 2024.
…
continue reading
15 에피소드
Manage episode 459115152 series 1527790
Latvijas Radio and Latvijas Radio 1에서 제공하는 콘텐츠입니다. 에피소드, 그래픽, 팟캐스트 설명을 포함한 모든 팟캐스트 콘텐츠는 Latvijas Radio and Latvijas Radio 1 또는 해당 팟캐스트 플랫폼 파트너가 직접 업로드하고 제공합니다. 누군가가 귀하의 허락 없이 귀하의 저작물을 사용하고 있다고 생각되는 경우 여기에 설명된 절차를 따르실 수 있습니다 https://ko.player.fm/legal.
Pārnejuo gods decembrī jau vīnpadsmytū reizi Nūdarbynuoteibys vaļsts agentura gūdynuoja breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatorus. Storp 71 apbolvojumam pīsaceitūs breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatoru nu vysys Latvejis, par pārnejuo gods lobuokū breivpruoteigū atzeita Rēzeknis nūvoda dzeivuotuoja, lūznavīte Ligita Stikute. Nu 2016. gods Ligita dorbojās Lūznovys muižā, i, nasaverūt iz kusteibu trauciejumim, ar kū jei sadzeivoj piec dabuotuos traumys, jei aktivi īsasaista Lūznovys pogosta kūpīnys aktivitatēs i īkļaujūšu projektu eistynuošonā vītējā i storptautyskā leiminī. Ligita Lūznovys muižā dorbojās vairuokūs NVA nūdarbynuoteibys programys projektūs i breivpruoteigi turpynuojuse veikt sovus aizdavumus storpperiodūs, kod vīns projekts beidzās i ūtrys vēļ nav suocīs. “Es ari sovā veidā dabojuu pīpiļdejumu ar tū, ka asu nūdereiga, ka es varu paleidzēt.” Nu likteneiguos traumys, kod Ligitai vajadzēja pīrast pi rateņkrāsla i staiguošonys palīgīreiču, ir paguojuši 20 godi. “Piec traumys es godu nastaiguoju, vyspuor, saprūtams, tys pats suokums beja gryuts, taišni varbyut ari izīt uorā, pasaruodeit, seviški ari sovā pogostā, kur mani vysi zyna, tū es tai cīši spylgtai atguodoju.” Vīns nu izaicynuojumu, kam beja juotiek puori piec traumys, “maņ beja juomuok papraseit paleidzeibys.” Tok leidzcylvāki ir paleidzeigi i atbolstūši. I niu jau ostoņus godus Ligitys kasdīna paīt Lūznovys muižā, sagaidūt apmaklātuojus, dorbojūtīs turysma centrā i paleidzūt vysaidūs ituo kulturys objekta dorbūs, projektūs i pasuokumūs. “Suokumā nadaudz bīdēja tys faktors, ka asu rateņkrāslā i niu īs cylvāki, i kai mani uzjims…”, tok niu taišni Ligita veicynoj kai Lūznovys muižys darbinīku, tai apmaklātuoju izpratni par cylvāku ar kusteibu trauciejumim īsakļaušonu sabīdreibā, kai ari veicynoj kulturys montuojuma vītu daīmameibys vaicuojumu rysynuošonu kūpumā. Ligita pīzeist, ka vidis pīlāguošonys jūmā Latvejā atteisteiba nūteik, vystik jei vaira aicynoj dūmuot par cylvāku ar kusteibu voi cytim īrūbežuojumim dorba īspiejom i dorba devieju atvierteibu i īinteresieteibu redzēt sovā dorbā taidus cylvākus. Juos pīmārs īdrūsynoj ari cytys personys ar kusteibu trauciejumim īsakļaut kulturys, kūpīnys, vītejū i storptautyskū projektu nūrisēs. Ligita ari pīsadalejuse Lūznovys muižys Erasmus+ laikmeteiguos dejis projektā i niu pīzeit, ka doncuot var kotrys. “Juobyut pateiceigam, kas tev ir, i maņ dūts ir cīši daudz,” soka Ligita Stikute, Goda breivpruoteigais 2024.
…
continue reading
15 에피소드
모든 에피소드
×L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Sabīdryskais transports — gribiešona voi eistyna vajadzeiba? 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00“Niu Rēzeknis i tuos apleicīnis dzeivuotuojim, kai ari regiona apmaklātuojim nav daīmama pylnvierteiga sabīdryskuo transporta satiksme storp Rēzekni i Reigu. Reita reisi nu Reigys ībrauc poruok vālu, kab ļautu atbrauciejim pylnvierteigi struoduot voi vuiceitīs dorba laikā, bet pādejī reisi nu Rēzeknis izbrauc jau piecpušdīnē, līdzūt īspieju struoduot pylnu dorba dīnu, apmeklēt vokora kulturys pasuokumus,” itaidu uzsaukumu vēļ pārnejuo gods golā sabīdryskuo aktiviste, literate Ilze Sperga portalā manabalss.lv aicynuoja Latgolys dzeivuotuojus ar sovu bolsu izsaceit dūmys par sabīdryskū transportu. Niu jau savuokta tyukstūša bolsu i ari atbiļdeigī dīnasti, Latgolys plānuošonys regions i pošvaļdeibys īsasaistejušys. Deļkuo nu Latvejis vaļstspiļsātys i Latgolys ūtrys leluokuos piļsātys iz golvyspiļsātu vokorā piec dorba laika nav vareibys tikt ar sabīdryskū transportu, kai ari deļkuo niu ir slāgti daudzi autobusu reisi cytuos vītuos pīrūbeža maršrutūs, i deļkuo ir rodusēs situaceja, ka taupeibys rezultatā pīrūbeža pasažeri reizem palīk ceļa molā, bet autobusi brauc garum, par tū raidejumā izvaicuojom Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuoju, Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuoju, nu Latgolys partejis īvālātū Sergeju Maksimovu, Autotransporta direkcejis puorstuovi Viktoru Zaķi, Latvejis pasažeru puorvoduotuoju asociacejis vadeituoju Ivo Ošenieku, kai ari literati, sabīdryskū aktivisti, kurei bīži kasdīnā izmontoj sabīdryskū transportu, Ilzi Spergu.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
Par uzjiemiejdarbeibys atteisteišonu pīrūbežā runoj daudz, tai kai tys ir regiona izdzeivuošanai byutiskys faktors – uzjiemieji, nūdarbynuoteiba, nūdūkli, saimis, kas regionu napamat, bet palīk ite dzeivuot, leidz ar tū drūšeiba, infrastrukturys atteisteiba i regiona kūpejuo lobkluojeibys leimiņa ceļšona. 2024. goda decembrī Reigā, Malngaļvu nomā Latgolys planuošonys regions eipašā Latgolys dīnys pasuokumā gūdynuoja Latgolys regiona pārnejuo gods veiksmeiguokūs uzjiemiejus. Kai niu dzeivoj godūs jaunī uzjiemieji Latgolā, kaidys īspiejis regionā niule jī saredz i kaidys ir īspiejis atsateisteit, pīsaisteit leidzekļus nu molys, par tū itūreiz raidejumā runuosim ar Zelmu Pīgožni – zeimyna „Zelma Kraft” eipašneicu, uzjiemieju, kura pārn atzeita par goda amatnīku Latgolā, Kristinu Andžu – zeimyna „ONE:ZERO” radeituoju, uzjiemieju i digitaluos ziemynu vadeibys eksperti, kura pārn atzeita par goda digitalū lideri – uzjiemieju Latgolā, kai ari ar Latgolys uzjiemiejdarbeibys centra vadeituoju Andri Kucinu.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Breivpruoteiguo Ligita Stikute: suokumā bīdēja, kai mani uzjims, deļtuo ka asu rateņkrāslā 54:58
54:58
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
54:58Pārnejuo gods decembrī jau vīnpadsmytū reizi Nūdarbynuoteibys vaļsts agentura gūdynuoja breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatorus. Storp 71 apbolvojumam pīsaceitūs breivpruoteigūs i breivpruoteiguo dorba organizatoru nu vysys Latvejis, par pārnejuo gods lobuokū breivpruoteigū atzeita Rēzeknis nūvoda dzeivuotuoja, lūznavīte Ligita Stikute. Nu 2016. gods Ligita dorbojās Lūznovys muižā, i, nasaverūt iz kusteibu trauciejumim, ar kū jei sadzeivoj piec dabuotuos traumys, jei aktivi īsasaista Lūznovys pogosta kūpīnys aktivitatēs i īkļaujūšu projektu eistynuošonā vītējā i storptautyskā leiminī. Ligita Lūznovys muižā dorbojās vairuokūs NVA nūdarbynuoteibys programys projektūs i breivpruoteigi turpynuojuse veikt sovus aizdavumus storpperiodūs, kod vīns projekts beidzās i ūtrys vēļ nav suocīs. “Es ari sovā veidā dabojuu pīpiļdejumu ar tū, ka asu nūdereiga, ka es varu paleidzēt.” Nu likteneiguos traumys, kod Ligitai vajadzēja pīrast pi rateņkrāsla i staiguošonys palīgīreiču, ir paguojuši 20 godi. “Piec traumys es godu nastaiguoju, vyspuor, saprūtams, tys pats suokums beja gryuts, taišni varbyut ari izīt uorā, pasaruodeit, seviški ari sovā pogostā, kur mani vysi zyna, tū es tai cīši spylgtai atguodoju.” Vīns nu izaicynuojumu, kam beja juotiek puori piec traumys, “maņ beja juomuok papraseit paleidzeibys.” Tok leidzcylvāki ir paleidzeigi i atbolstūši. I niu jau ostoņus godus Ligitys kasdīna paīt Lūznovys muižā, sagaidūt apmaklātuojus, dorbojūtīs turysma centrā i paleidzūt vysaidūs ituo kulturys objekta dorbūs, projektūs i pasuokumūs. “Suokumā nadaudz bīdēja tys faktors, ka asu rateņkrāslā i niu īs cylvāki, i kai mani uzjims…”, tok niu taišni Ligita veicynoj kai Lūznovys muižys darbinīku, tai apmaklātuoju izpratni par cylvāku ar kusteibu trauciejumim īsakļaušonu sabīdreibā, kai ari veicynoj kulturys montuojuma vītu daīmameibys vaicuojumu rysynuošonu kūpumā. Ligita pīzeist, ka vidis pīlāguošonys jūmā Latvejā atteisteiba nūteik, vystik jei vaira aicynoj dūmuot par cylvāku ar kusteibu voi cytim īrūbežuojumim dorba īspiejom i dorba devieju atvierteibu i īinteresieteibu redzēt sovā dorbā taidus cylvākus. Juos pīmārs īdrūsynoj ari cytys personys ar kusteibu trauciejumim īsakļaut kulturys, kūpīnys, vītejū i storptautyskū projektu nūrisēs. Ligita ari pīsadalejuse Lūznovys muižys Erasmus+ laikmeteiguos dejis projektā i niu pīzeit, ka doncuot var kotrys. “Juobyut pateiceigam, kas tev ir, i maņ dūts ir cīši daudz,” soka Ligita Stikute, Goda breivpruoteigais 2024.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
Pūķa zūbi, gruovu rakšona i militarūs spāku styprynuošona pīrūbežā, Krīvejis militaruo drona nūkrisšona Rēzeknis nūvoda Gaigalovā, Daugovpiļs slimineicys puorīšona vaļsts puorziņā, Rēzeknis dūmis atlaisšona i pagaidu administracejis pyrmī dorbi, politiskuo situaceja, kū paruodeja Eiropys Parlamenta vieliešonys regionā – itī i cyti procesi ir vīni nu byutiskuokūs, kas īzeimoj aizvadeitū 2024. godu Latgolā. Iz tū šudiņ Latgolys stuņdē plotuok atsaver Latgolys žurnalisti i raidejuma “Latgolys stuņde” veiduotuoji Tenis Bikovskis, Maija Upeniece, Renāte Lazdiņa i Latvejis Televizejis Ziņu dīnasta korespondente Latgolā Dinija Jemeļjanova, salīkūt punktus itam godam i īzeimejūt golvonūs vierzīņus jaunajam 2025. godam.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Pravests Andris Ševels: ir cīši svareigs itys breids dzeivuot dzeivi 53:35
53:35
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
53:35Eisi pyrma Zīmyssvātku i godu mejis, kod vysapleik puškoj svātku egleitis, bet itepat tyvumā – Ukrainā – aizviņ nūteik Krīvejis īsuoktais kars, i Gruzejā nūteik protesti, iz sarunu par tū, kai taidā laikā dzeivuot i napazaudēt sevi, kai saglobuot ciļvieceibu i ticeibu lobajam, aicynojam Daugovpiļs Jezus Sirds katuoļu draudzis pravestu, teologejis doktoru Andri Ševelu. Andris Ševels dzims Jiurmolā, ar seņču saknem nu Ludzys pusis, jau 18 godus kai pravests dorbojās Daugovpilī. Sovu ceļu iz prīstereibu jis apsazynuojs jau sešu godu vacumā. „Muns dzeds procesejā vysod beja krysta nesiejs. Piec tam beja taids breids, kod jis saceja: „Es jau vaira, mozdieleņ, navaru nest krysta, tod es nūdūdu tev!” I tod es beju krysta nesiejs.” Pravests itūgod nūsviniejs sovu 50. dzeivis jubileju i pīzeist – dzeive ir juodzeivoj ite i tagad. Tū ari jis pats vuicās vysu dzeivi. „Cytureizi ir tai, ka pasaver iz sovu kalendaru, kai jis aizraksteits. Par pīmāru, maņ byus taida dīna decembrī, kod piļneigi pa stuņdei – tī školā pasuokums, piec tam nuovis pīminis breids cylvākam, piec tam vēļ koncertā juopīsadola, piec tam vokorā dīvkolpuojumā juobyut, i dūmoj, kai tu tū vysu paspiesi? I, kai soka, dzeivoju nuokūtnē, dūmojūt, kas byus piec diveju nedeļu voi piec nedelis. Svareigi maņ ir dzeivuot ite i tagad. Tai ari Svātī Roksti vysu laiku soka, ka mes navarim Dīvu satikt paguotnē voi nuokūtnē, bet Dīvu mes sateikam šudiņ. Ir cīši svareigs itys breids dzeivuot dzeivi.”…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Ruta Muraškina: dīvamžāļ pacientu skaits myusu pusē sasamazynoj 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00Par veseleibys nūzari, par saimis uorstu kasdīnu pīrūbežā, par uorsta dorba izaicynojumim, struodojūt regionā, raidejumā runojam ar saimis uorsti nu Viļakys Rutu Muraškinu, kura naseņ kai par seviškim nūpalnim Latvejis vaļsts lobā apbolvuota ar Atzineibys krystu. Pošai uorstei itys asūt vīns nu leluokūs juos dorba nūviertiejumu, 40 dorba godu gaitys nūslādzūt. Jau 20. decembrī Ruta Muraškina sovu saimis uorsta praksi nūdūd jaunai uorstei. Prūtams, naatsverams ir ari kasdīnys pacientu nūviertiejums i pateiceibys vuordi. Jei vys pīzeist, ka ogruok praksē beja vysmoz 1500 pacientu, niu pacientu skaits sasamazynoj i ir palics tik 1200. Par sovu kolegi i nūvadneicu Rutu Muraškinu, kai ari par uorstu izaicynuojumim pīrūbežā, raidejumā sovu redzīni pauž ari Lauku saimis uorstu asociacejis vadeituoja, saimis uorste, ari Saeimys deputate Līga Kozlovska, i jaunuo saimis uorste, kura puorjem Muraškinys praksi, Sabīne Feldmane.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
Itūnedeļ nūsaslēdze sabīdryskuo apsprīsšona reiceibys planam Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai 2025.–2027. godam, kas izstruoduots, kab rysynuotu svareiguokūs izaicynuojumus austrumu pīrūbežā piec Krīvejis gondreiž pyrma treis godu aizsuoktuo pylna mārūga kara Ukrainā. Vairuoku organizaceju puorstuovi planu ir kritiziejuši. Deļtuo kūpā ar VARAM vaļsts sekretara vītineicu regionaluos atteisteibys vaicuojumūs Ilzi Ošu, Augšdaugovys nūvoda dūmis izpilddirektoru i Daugovpiļs dūmis deputatu Pēteri Dzalbi, Latvejis Tierdznīceibys i ryupnīceibys kamerys Latgolys regionaluos padūmis prīšksādātuoju Ivo Dembovski i Kruoslovys rajona partnereibys puorstuovi Zani Ločmeli skaidrosim, kas ir planā, kas palics uorpusē, deļkuo vysaidu nūzaru puorstuovi i specialisti Latgolā planu skaita par populistisku, i kū taidā atteisteibys planā vystik byutu juoīlīk, kab tys īkustynuotu pīrūbežu.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Jaunys partejis, vacūs atdzimšona i apsavīnuošona – Latgola gatavejās vieliešonom 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00Pošvaļdeibu vieliešonys jau piec pusgoda, 2025. gods junī, bet Latgolā jau niu var sajust prīškvieliešnu vāsmys – suoc rūseitīs vacuos partejis, nūteik apsavīnuošona i iz horizonta pasaruoda ari jaunys partejis. Par politiskū viļņuošonūs Latgolā pyrma gaidomūs pošvaļdeibu vieliešonu saruna ar politologim i politikys vāruotuojim. Raidejumā pīsadola Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialūs zynuotņu instituta direktore profesore Anita Stašulāne, Reigys Stradeņa universitatis Socialūs zynuotņu fakultatis docātuoja Lelde Metla-Rozentāle i politologs Juris Rozenvalds.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Laura Pliča-Stankeviča: lepojūs ar sovu meilū tviterkonvoja armeju 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00Patriotu nedelis nūskaņā, sagaidūt vaļsts svātkus i pīminūt cylvākus Ukrainā, kuri jau tyukstūša dīnu nūtur froņtis lineju sovā zemē karā pret Krīveju, saruna ar paleidzeibys kusteibys „Twitter konvojs” koordinatori Lauru Pliču-Stankeviču.Vaļsts svātkūs, 18. novembrī, Reigys pilī Laura sajims vaļsts leluokū apbolvuojumu – Treju Zvaigžņu ordeni. Laura dzymuse Preiļūs i pabeiguse Preiļu Vaļsts gimnazeju, vāluok studiejuse Latvejis Universitatē ekonomiku, struoduojuse apzaļumuošonā – vadejuse dorbus Mežaparka estradis byuvnīceibys procesūs, pīsadalejuse Kemeru parka rekonstrukcejā, tok niu jau catūrtū godu atteista ari sovu uzjāmumu „Landscape Construction”, i par leluokū lapnumu sauc Uzvarys parka rekonstrukceju. Paraleli vysu laiku kai Krīveja aizsuoce pylna mārūga karu Ukrainā, Laura ar sovu laiku i energeju paleidziejuse ari ukrainim, pīsadolūt Twitter konvoja kusteibā. „Atguodoju tū dīnu cīši labi. Suocēs kars, vysi bejom taidā drupeit panikā. Pyrmais – ruodejuos, ka tys var atīt ari da myusu. Es dūmuoju – juopaleidz. Kū es varu dareit? Tymā godā tikū kai bejom aizsuokuši uzjiemiejdarbeibu. Kompanejai beja tikai gods, i apzaļumuošonā zīmā nav nimoz tik daudz tuo dorba. Tys beja februars. Es atguodoju – dūmuoju koč kū nūzīduošu ziedot.lv. Īskaiteju vysu, kū varieju. Īvylku elpu, tok taids namīrs īškā, ka tys nav pīteikami.” I tod Laura tyka Twitter konvojā, kur jū par šoferi rekomeņdēja kaids juos draugs. „Tī tai navarēja vyspuor tikt, i jī ari tai vērēs – meitine niu brauks ar mašynu tik tuoli, aizdūmeigi, tok maņ beja lobs rekomendātuojs, tai jī pajēme mani. Es pīsadaleju twiterkonvojā Nr. 2. Tys beja muns pyrmais konvojs, i 3. martā mes bejom iz Ukrainys rūbeža. Aizvedem tū ūtrū porceju mašynu, i es ari tamā reizē īraudzeju tūs puišus, kas nu froņtis atbraukuši malnom mutem, nateiri i prīcys osorys acīs par tū, ka jī nav palykuši vīni, ka mes jūs atbolstom. Tuos beja taidys šaļts, kurys ruodīs nikod dzeivē navarēs vaira izbeigt redzēt.”…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Sabīdreibys nūtureibu navar styprynuot nu augšys. Drūšeibys forums pīrūbežā 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00„Mums juosuoc dūmuot par tū, kab sabīdreiba palīk aktivuoka”, kai vīnu nu golvonūs mierku par aizvadeitajā nedeļā nūtykušū drūšeibys forumu Kruoslovys nūvoda Indrā nūsauc tuo organizātuoja Kruoslovys rajona partnereibys puorstuove Zane Ločmele. „Kab vaira mes kotrys dareitu, ryupātūs par sevi, dūmojūt ari par pošvaļdeibu i vaļsti.” Kai ūtru svareigu aspektu vītejuos navaļstiskuos organizacejis, kas ir ari iniciatori itam pasuokumam pošā Latvejis-Boltkrīvejis pīrūbežā, atzeist vajadzeibu pīrūbežam pīsaisteit storptautiskūs i nacionalūs ekspertu viereibu. Dzeivuotuojim ite iz vītys pīrūbežā juonūjam sprīdze, ka par jim itymā geopolitiski sarežgeitajā laikā ir aizmiersts, i ka ite nav drūsai. „Muna drūšeiba i sarunuos ar cylvākim asu saprotuse, ka kūpīnys nūtureiba veidojās nu tuo, cik cylvāks ir informāts, cik cylvāks ir īinterasāts izzynuot kaidu informaceju, skaidrys, ka par reizi juorunoj i par tū, voi informacejis ir gona.” Zane Ločmele, kai drūšeibys foruma Indrā reikuotuoja skaita, ka dzeivuot viņ dažus kilometrus nu rūbeža ir drūsai, tok vītejim ari byutu juozyna, kas nūteik kūpumā, juopuorzyna civiluos aizsardzeibys plani i tys, kai juosareikoj kaiduos krizis situacejuos. Nacionaluo drūšeiba ir mejīsadorbuošona storp vaļsti i sabīdreibu, deļtam itaida prakse uzrunuot napastorpynuoti vītejūs dzeivuotuojus ir juoturpynoj, atzeist ari īšklītu ministrys Rihards Kozlovskis (Jaunuo Vīnuoteiba). „Drūšeiba ir vysaptverūša, drūšeiba nav tikai militarais, drūšeiba nav tikai rūbeža styprynuošona, drūšeiba ir ari par sabīdreibys nūtureibu”, skaita ari Vaļsts kancelejis Strategiskuos komunikacejis koordinacejis departamenta vadeituojs Rihards Bambals. Jis soka, ka sabīdreibys nūtureibu navar styprynuot tikai nu augšys voi ministreju, vajadzeiga sadarbeiba storp institucejom i vītejom kūpīnom. Par dzeivi, drūšeibu pīrūbežā i sabīdreibys nūtureibu križu gadīņūs, kai ari par tū, kaidi sacynuojumi piec sasatikšonys forumā ar vītejīm dzeivuotuojim ir ekspertim i vaļdeibys puorstuovim, sarunā ar Latvejis Transatlantiskuos organizacejis jeb LATO generalsekretari Sigitu Strubergu, Vaļsts kancelejis Strategiskuos komunikacejis koordinacejis departamenta vadeituoju Rihardu Bambalu, Īšklītu ministru Rihardu Kozlovski (Jaunuo Vīnuoteiba), kai ari bīdreibys „Kruoslovys rajona partnereiba” puorstuovi Zani Ločmeli.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Krīvejis ītekme caur kulturu iz sabīdreibu Latvejis pīrūbežā 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00Itūreiz runojam par Krīvejis ītekmi caur kulturu iz pīrūbeža dzeivuotuoju pruotim i Latgolys sabīdreibu. Napaseņ Rēzeknē i Daugovpilī beja planavuots Kīvejis komika Valerija Ponamorenko pasuokums, kas vys tik nanūtyka, tai kai muokslinīks eisi pyrma koncertu tyka īkļauts Latvejai navālamūs personu sarokstā. Raidejumā vaira par tū, kai iz prīšku nūvērst Latvejai navālamu cylvāku īspiejamū tikšonu iz myusu kulturys īstuožu skotivu, voi mums pošim i pošvaļdeibu īstuožu vadeituojim ir skaidri riski, i voi ir skaidrys, kai tūs nūvērst. Sarunā pīsadola Rēzeknis pošvaļdeibys Nacionalūs bīdreibu kulturys noma direktore Svetlana Semeņaka, Daugovpiļs pošvaļdeibys īstuodis „Vīneibys noms” vadeituoja Diāna Soldāne, sabīdriskuo aktīviste Vladislava Romanova, Daugovpiļs Universitatis lektors i politiskūs procesu vāruotuojs Dmitrijs Olehnovičs.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Jaunumi pīrūbeža izaugsmis planā i Rēzeknis pagaidu administracejis dorbā 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministris Ingys Bērzinis (JV) laikā vīnā nu Latgolys vaļstpiļsātu – Rēzeknē – par vysaidim finanšu puorkuopumim vysa pyrma atstateits bejušais dūmis vadeituojs Aleksandrs Bartaševičs, piečuok atlaista ari vysi dūmis deputati. Niu jau gondreiž četrus mienešus Rēzeknē dorbojās ministrejis īlyktuo pagaidu administraceija. Tymā pošā laikā Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai taisa jaunu reiceibys planu tyvuokajim godim, deļtuo ka pyrmuok izstruoduotais atzeits par švaku i nakonkretu. Reiceibys planu Latgolā gaida jau lobu laiku, tys paredz prīšklykumus pīrūbeža izaicynuojumu rysynuošonai, kuru nav mozums. Par planu, Rēzeknis pagaidu administracejis dorbu i cytom Latgolys pošvaļdeibu aktualitatem sarunā ar Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministri Ingu Bērziņu (JV).…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Pavuiceibys piec drona nūkrisšonys, specialuo dotaceja i pīrūbeža atteisteiba 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00Septembra suokumā, īlidojūt vaira nakai 100 km Latvejis teritorejā, Rēzeknis pusē nūkryta i vāluok tyka detonāts Krīvejis militarais Šahed tipa drons. Tys nūtyka taišni Nacionalūs bruņuotūs spāku militarūs vuiceibu "Namejs" laikā. Piec Krīvejis drona nūkrisšonys ir aktualizāts vaicuojums par tū, kai pošvaļdeibom juokomunicej ar sovim dzeivuotuojim krizis gadīnī. Taipat itūnedeļ vaļdeibys i pošvaļdeibu storpā dabuota vīnuošonuos, kas paredz 2,5 miļjonu eiro specialā dotacejā nūvuerzeit pīcim nūvodim ar uorejū Eiropys Savīneibys rūbežu. Cik kotra sajims, riekinuos piec rūbeža garuma. Taidu dotaceju daškiers pyrmū reizi, ar vaļdeibys aicynuojumu naudu izmontuot konkurētspiejis styprynuošonai. Cyta storpā ari Pasauļa Banka i Storptautyskais vaļutys fonds piec Latgolys apmekliejuma ir izsyutejs pyrmū storpziņuojumu par rekomendacejom kai Latgolai puorvarēt ekonomiskū atpaliceibu. Ari Latvejis vaļdeibā puorstruoduots plans Latvejis austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei tyvuokajim godim. Par tū vysu plotuok sarunā ar vairuoku Latgolys pošvaļdeibu vadeituojim. Raidejumā pīsadola: Bolvu nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs, ari Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmis vadeituojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja), Ludzys nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs Edgars Mekšs (Zaļūs i Zemnīku savīneiba), Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Monvīds Švarcs (Jaunuo Vīnuoteiba).…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Sovu vieliešonu apgobolu i plānuošonys regionu – Sielejis kongress īzeimej prioritatis 55:00
55:00
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
55:00Sieleja taipat kai Latgola ir vīna nu Latvejis viesturyskūs zemu. Tikū kai Jākubpiļs nūvoda Vīseitē aizvadeits niu jau 11. Sielejis kongress, kur apsprīsti Sielejis ekonomiskuos atteisteibys, drūšeibys i piļsūniskuos leidzdaleibys, kai ari kulturpolitikys vaicuojumi, turpynojūt i atteistūt dialogu storp Sielejis vītejom kūpīnom, bīdreibom, pošvaļdeibom i vaļsti. Pasuokumā dasadaleja kai sieļu aktivisti, tai politiki, puļcejūt ap 300 daleibnīku. Sielejai ītamā šaļtī ir sovs apstyprynuots karūgs i gierbūņs, taipat ir sova Vaļsts kulturkapitala fonda programa, tok aktivī sieli grib ari sovu vieleišonu apgobolu i plānuošonys regionu. Par tū, kas niu svareigs Sielejai i sielim, sarunā ar Paula Stradiņa Kliniskuos universitatis slimineicys Sirds kirurgejis centra vadeituoju, Sielijas kongresu aizsuoceja – akademika Jāņa Stradiņa dālu, Sielejis kongresa organizatoru Pēteri Stradiņu, Latvejis Universitatis docentu i juristu, Sielejis kongresa organizatoru Jāni Plepu, i Sielejis navaļstiskuo sektora aktivistis – bīdreibu „Kūpīnu sadarbeibys teikla „Sēlijas Salas”” vaļdis prīšksādātuoju Dainu Alužāni i bīdreibys „Ūdenszīmes" vaļdis prīšksādātuoju Ievu Jātnieci.…
L
Latgolys stuņde (Latgales apraide)
1 Latgolys izcyluokī školuotuoji izceļ mobilitatis svareigumu sovā dorbā 53:50
53:50
나중에 재생
나중에 재생
리스트
좋아요
좋아요
53:50Kai īrosts, oktobra suokumā piec Apvīvuotūs Naceju Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizacejis (UNESCO) iniciativys jau 30 godu atzeimej Storptautyskū školuotuoju dīnu i, atbolstūt Vaļsts prezidenta Edgara Rinkēviča vierzeitū ideju, Saeima itūpavasar lēme Školuotuoju dīnu iz prīšku atzeimēt konkretā dīnā – 5. oktobrī. Deļ tam itūreiz par školuotuoju kasdīnu, izaicynuojumim, dorbu pastuoveigā depopulacejis susātivī, latgalīšu volūdys vītu i lūmu školā i cytom izgleiteibys jūmā aktualom temom runojam ar Rībeņu vydsškolys viesturis, socialūs zineibu i geografejis školuotuoju Āriju Puduli i Viļānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys, latgalīšu volūdys, kai ari Viļānu Muzykys i muokslys školys školuotuoju Anitu Vulāni, kas tikū par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu. Jei ir ari pyrmuos Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīka – sajiemieja, kas ir kai simboliskys atguodynuojums tam, ka dzeive naapsastuoj ni iz šaļteņu i sova šaļts juoveļtej ari sev. Bet Ārijai Pudulei naseņ pasnāgta Ata Kronvalda bolva par talanteigu školānu apzynuošonu i izgleituošonu i par zynuotniski pietnīciskūs dorbu organiziešonu i vadeišonu, ari jei pārnejā godā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu i ir daudzu konkursu laureate.…
플레이어 FM에 오신것을 환영합니다!
플레이어 FM은 웹에서 고품질 팟캐스트를 검색하여 지금 바로 즐길 수 있도록 합니다. 최고의 팟캐스트 앱이며 Android, iPhone 및 웹에서도 작동합니다. 장치 간 구독 동기화를 위해 가입하세요.