This podcast from Boston Consulting Group looks around the corner of today’s big business and social issues. The goal–the so what–is to make sense of today and prepare busy leaders and executives for the day after tomorrow. Award-winning British journalist Georgie Frost interviews the leading thinkers and doers at BCG on the trends, developments, and ideas that will shape and disrupt the future. This is not your typical business strategy podcast. This podcast uses the following third-party services for analysis: Podtrac - https://analytics.podtrac.com/privacy-policy-gdrp
Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš. Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.
Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš. Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.
Apritējusi simtā gadskārta notikumam, kuram bija lemts grozīt pasaules likteņus. 1914. gada 29. jūnijā Sarajevā, toreizējās Austroungārijas impērijas autonomās provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā serbu jaunietis, faktiski vēl pusaudzis Gavrilo Princips nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantinieku erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu – hercogieni Sofiju. Gavrilo Pricipa šāvieni kļuva par signālu Pirmajam pasaules karam – grandiozai katastrofai, kura satricināja tā laika pasauli, sagrāva drupās, tā dēvēto, Daiļo laikmetu un ievadīja asiņaino 20. gadsimtu. Savā ziņā šie procesi turpina ietekmēt arī mūsu šodienu. Par liktenīgajiem šāvieniem Sarajevā pirms 111 gadiem – saruna ar vēsturnieku profesoru Ilgvaru Butuli.…
18. jūnijā savu 90. dzimšanas dienu svinēja vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Valdis Bērziņš. Jubilāra mūža tēma ir latviešu strēlnieku vēsture. Šīs tēmas sakarā savulaik tapa raidījumi, kuru fragmenti apkopoti šajā raidījumā, suminot jubilāru.…
1940. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas sūtnis Padomju Savienībā Fricis Kociņš tika izsaukts pie padomju ārlietu ministra Vjačeslava Molotova, kurš saņēma PSRS ultimātu Latvijas valdībai. Tajā mūsu valstij tika pārmesta Padomju Savienībai nedraudzīga ārpolitika, iepriekšējā gadā noslēgtā savstarpējās palīdzības līguma neievērošana un izvirzītas prasības nekavējoties izveidot Latvijā citu valdību, kas pildītu minētā pakta nosacījumus, un ielaist valsts teritorijā neierobežotus padomju militāros spēkus papildus tiem, kuri te jau atradās saskaņā ar palīdzības pakta noteikumiem. Analoģisku ultimātu jau 14. jūnijā bija saņēmusi Lietuva, kas padomju prasībām pakļāvās. Tas lēma neveiksmei jebkādu pretošanos no Latvijas puses un ļoti ierobežoja toreizējā valsts galvas, autoritārā līdera Kārļa Ulmaņa izvēles iespējas. Kā zināms, padomju ultimāts tika pieņemts, un 1940. gada 17. jūnija pusdienlaikā, virzoties no Lietuvas puses, Sarkanās armijas vienības sasniedza Rīgu. Tās pašas dienas vakarā Ulmanis Rīgas radiofona ēterā teica savu bēdīgi slaveno runu, kurā nodēvēja padomju karaspēku par draudzīgu un aicināja pilsoņus palikt savā vietā. Tā pirms 85 gadiem sākās Latvijas Republikas okupācija un prettiesiska aneksija Padomju Savienības sastāvā. 1940. gada jūnija situāciju raksturo vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis. Latvija tobrīd atradās arī visai neizdevīgā ārpolitiskā situācijā. Galvenais iemesls bija vispārējais starptautiskais stāvoklis. Tomēr atsevišķi lēmumi varēja būt citādi arī no Latvijas valdības puses. Par to vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadošais pētnieks Ainārs Lerhis. Jau drīz pēc okupācijas karaspēka ierašanās faktiskais lēmumu pieņemšanas centrs Latvijā pārvietojās uz padomju vēstniecību, kur rezidēja Kremļa emisārs, Padomju Savienības ģenerālprokurors Andrejs Višinskis. Situāciju raksturo vēsturnieki, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieki Daina Bleiere un Kārlis Kangeris.…
Šogad aprit 120. gadskārta kopš 1905. gada revolūcijas notikumiem, tāpat šogad atzīmējam 160. gadskārtu, kopš dzimuši latviešu literatūras klasiķi, dzīvē laulāti draugi – Rainis un Aspazija. Piektajam gadam bija liela ietekme uz abu literātu dzīves un radošās darbības ceļu. Raidījums Šīs dienas acīm veltīts brīvības ideju, revolucionārisma, kreisuma lomai Raiņa un Aspazijas liktenī un 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu kultūrā vispār. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.…
Laiks pirms 120 gadiem, 1905. gada vasara, mūsu dzimtenei bija iedvesmojošu cerību, bet arī draudīgu priekšnojautu periods. Uzliesmojusi gada sākumā, vērsās plašumā Piektā gada revolūcija. Tā satricināja visu toreizējo Krievijas impēriju, taču Latvijā bija sevišķi spēja un arī nežēlīga. Revolūcijā izlauzās cara valstī desmitgadēm briedušās problēmas, kuru galvenais iemesls bija šīs impērijas hroniskā nespēja modernizēties. Par revolūcijas iemesliem stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Līga Lapa.…
2025. gadā atzīmējam 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma. Grandiozajā cīņā, kurā tā vai citādi tika ierauta lielākā daļa cilvēces, liela nozīme bija personībām, kuras stājās karojošo valstu priekšgalā. Raidījumā Šīs dienas acīm vēstījums par līderiem, kuri vadīja tā dēvēto antihitlerisko koalīciju, respektīvi, kara uzvarētāju pusi. Atšķirībā no divām citām koalīcijas lielvalstīm Britu impērija šai karā cīnījās no pirmās līdz pēdējai dienai. Un lielāko daļu šī laika pie tās stūres atradās leģendārais valstsvīrs, premjers sers Vinstons Leonards Spensers Čērčils. Par viņu stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda. Valsts, kuras grandiozie industriālie resursi lielā mērā izšķīra pasaules kara likteni, bija Amerikas Savienotās Valstis. To priekšgalā šai laikā atradās vēl viena leģendāra personība, vienīgais cilvēks vēsturē, kurš ASV prezidenta posteni ieņēmis vairāk nekā divas reizes, Franklins Delano Rūzvelts. Viņam gan nebija lemts piedzīvot kara noslēgumu, aizejot mūžībā dažus mēnešus pirms tā beigām. Turpina profesors Antonijs Zunda. Spilgts pretmets diviem pirmajiem ir trešais karu uzvarējušo lielo trijotnes dalībnieks – Padomju Savienības diktators Josifs Staļins. Boļševiku lielvalsts līderim pasaules kara situācija šķita īstais brīdis, lai realizētu savus ekspansijas plānus. Faktiski jau viņš, kara priekšvakarā slēdzot vienošanos ar nacistisko Vāciju, bija līdzdalīgs šī kara izraisīšanā. Turpmākajā notikumu gaitā Padomju Savienība nonāca konfliktā ar savu sākotnējo sabiedroto, un šī sadursme maksāja toreizējās PSRS tautām desmitus miljonu dzīvību. Par Staļinu un viņa lomu Otrajā pasaules karā stāsta vēsturnieki profesori Ilgvars Butulis un Inesis Feldmanis.…
3. maijā noslēdzās vēsturnieka, publicista, ilggadēja Latvijas Nacionālā arhīva darbinieka Jāņa Riekstiņa (1942.–2025.) mūžs. Strādīgs, korekts, precīzs un ļoti ražīgs – tā savu mūžībā aizgājušo kolēģi raksturo Nacionālā arhīva darbinieki. Viņa profesionālās kvalitātes varēja novērtēt arī vairākās sarunās, kas izskanējušas Latvijas Radio ēterā. Jāņa Riekstiņa pētījumu tēma bija padomju varas pastrādātie noziegumi, pirmām kārtām staļiniskā režīma represīvās darbības kā Latvijas teritorijā, tā pret latviešu tautas piederīgajiem citur Padomju Savienībā. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmentus no diviem šai tēmai veltītajiem raidījumiem. Vispirms daļa no sarunas, kas pirmo reizi izskanēja ēterā 2007. gadā un bija veltīta represijām pret Padomju Savienībā dzīvojošajiem latviešiem tā sauktā lielā terora laikā pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē. Otrs fragments no sarunas raidījumā, kas pirmo reizi izskanēja 2011. gadā un vēstīja par Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju 1941. gada 14. jūnijā.…
Šodien atzīmējam Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 35. gadadienu. 1990. gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti no pavisam 201 ievēlētā. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa līdz tam notikušā Trešās atmodas procesa, par kura nozīmīgāko virzītāju kļuva 1988. gada rudenī izveidotā Latvijas Tautas fronte. Doma par šādas organizācijas radīšanu izskanēja dažus mēnešus agrāk - 1988. gada jūnijā notikušajā Latvijas radošo savienību plēnumā. Raidījumā pieskārāmies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas priekšvēsturei un apstākļiem. Stāsta Trešās atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa aktīvi dalībnieki - nu jau mūžībā aizgājušais dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, selekcionārs un žurnālists Jānis Rukšāns, ģeogrāfs Valdis Šteins, publicists, kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.…
8. maijā atzīmēsim 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Kā ikvienā karā, arī šajā globālajā konfliktā bija zaudētāji un uzvarētāji. Šoreiz raidījumā vairāk par karu zaudējušās puses – nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas – līderu personībām un likteņiem. Par tiem šodienas raidījumā vēsturnieka, profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa vēstījums. Kā pirmais Vācijas reiha līderis Ādolfs Hitlers. Kā zināms, neilgi pirms kara beigām, 1945. gada 30. aprīlī savā bunkurā Berlīnē Vācijas vadonis beidza dzīvi pašnāvībā. Vācijas galvenā sabiedrotā Eiropā Otrā pasaules kara laikā bija fašistiskā Itālija ar tās vadoni Benito Musolīni priekšgalā.…
20. aprīlī aprit simtā gadskārta, kopš dzimis vēsturnieks, savulaik Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītājs Heinrihs Strods. Profesors aizgāja mūžībā 2012. gada 13. aprīlī, un tolaik, godinot viņa piemiņu, aicināju uz sarunu literatūrvēsturnieku, tobrīd Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāju Valteru Nollendorfu un vēsturnieku, Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli. Raidījumā Šīs dienas acīm skan šī saruna. Abi raidījuma viesi dažādos laikos un dažādā kvalitātē ir sadarbojušies ar profesoru Strodu, bijuši vņam līdzās. Viņš ir bijis raidījuma Šīs dienas acīm viesis, lielākoties runājot par Otrā pasaules kara un staļinisko represiju tematiku. Vispirms Artūra Žvinkļa atminas par laiku, kad viņš bija profesora Stroda students.…
Jau mazāk nekā mēnesis mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Šī kara rezultāti joprojām ietekmē mūsu politisko realitāti, tai skaitā pēckara starptautisko izkārtojumu. Nereti dzird to dēvējam par Jaltas - Potsdamas sistēmu jeb kārtību. Runa ir par Otrā pasaules kara uzvarētāju lielvalstu – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Padomju Savienības – vadītāju tikšanos konferencēs Jaltā 1945. gada februārī un Potsdamā tā paša gada jūlijā. Par šiem notikumiem vēstījums raidījumā Šīs dienas acīm. Tomēr vispirms pieskarsimies pašai pirmajai trīs antihitleriskās koalīcijas vadītāju tikšanās reizei 1943. gada novembrī Teherānā. Cik tālu tieši šeit salīdzinoši nozīmīgi tika skarts Padomju Savienības anektēto Baltijas valstu liktenis? Stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis.…
Pirms 80 gadiem Eiropā noslēgumam tuvojās Otrais pasaules karš. Šī kara iznākums noteica mūsu pasaules daļas likteni turpmākajās desmitgadēs un turpina to ietekmēt joprojām. Raidījumā Šīs dienas acīm pieskarsimies notikumiem, kas tuvināja karu noslēgumam - par Vācijas izmisīgo mēģinājumu vērst kara gaitu sev par labu, 1945. gada janvārī uzsākot uzbrukumu Rietumu frontē, un par tam sekojošo sagrāvi austrumos. stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins (attēlā).…
17. martā jau ceturto gadu pēc kārtas oficiāli atzīmējām Nacionālās pretošanās kustības dienu. Datuma izvēlei pamatā Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda datējums - šo dokumentu 188 Latvijas sabiedrībā ievērojamas personas parakstīja, apliecinot latviešu nācijas valstsgribu situācijā, kad Latvija atradās nacistiskā režīma okupācijas varā, savukārt perspektīvā tai draudēja atkārtota staļiniskā padomju režīma okupācija. Atkārtotajā padomju okupācijas režīmā mūsu dzimtene pavadīja gandrīz pusgadsimtu, un šajā periodā padomju aneksijas nepieņemšana un neatkarīga valstiskuma idejas apliecinājums izpaudās visdažādākajās formās. Par visu šo izpausmju spektru raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonda pārstāvi Ievu Kvāli un vēsturnieku Zigmāru Turčinski.…
Laiks pirms 80 gadiem 1945. gada pirmajā pusē bija viens no nežēlīgākajiem periodiem latviešu nācijas vēsturē. Ierauti Otrā pasaules kara cīņās, lielākoties neatkarīgi no viņu pašu gribas un izvēles latvieši karoja un krita abās frontes pusēs. Kā zināms, aktīva kaujas darbība līdz pat kara pēdējām dienām notika arī Latvijas teritorijā, kura Sarkanajai armijai pretojās Kurzemē ielenktais vācu armijas grupējums. Tā sastāvā bija Latviešu leģiona 19. grenadieru divīzija un citas latviešu militārās vienības. Savukārt frontes otrā pusē atradās lielākoties no mobilizētajiem latviešiem sastāvošais Sarkanās armijas 130. latviešu strēlnieku korpuss.…
7. martā mūs sasniedza skumja vēsts – mūžībā devusies mākslas zinātniece un pedagoģe, tēlniecības pētniece Rūta Čaupova. Savulaik tikos ar Rutu Čaupovu raidījumā Šīs dienas acīm, vēstot par tēlnieka Kārļa Zāles daiļradi. Fragmentus no šiem raidījumiem piedāvāju jūsu uzmanībai.
플레이어 FM에 오신것을 환영합니다!
플레이어 FM은 웹에서 고품질 팟캐스트를 검색하여 지금 바로 즐길 수 있도록 합니다. 최고의 팟캐스트 앱이며 Android, iPhone 및 웹에서도 작동합니다. 장치 간 구독 동기화를 위해 가입하세요.