Virzība pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām: norises 1989. gadā

Šīs dienas acīm

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Konkrētāk norisēm 1989. gadā. Notikumi pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē Latvijā un Baltijā, kurus pieņemts dēvēt par trešo atmodu un dziesmoto revolūciju, attīstījās tā sauktajā “perestroikas” jeb pārkārtošanās procesā - pārmaiņās, kuras toreizējā Padomju Savienībā bija uzsācis tās līdersi Mihails Gorbačovs. Padomju Savienības vadītāja mērķis nebija totalitārās impērijas sagraušana, bet gan tās modernizēšana, zināma demokratizācija, kas padarītu šo lielvalsti konkurētspējīgu mūsdienu pasaulē. Arī Latvijas Tautas fronte, kas tika nodibināta 1989. gada oktobrī un vēlāk kļuva par vadošo spēku neatkarības atgūšanas procesā, sākotnēji deklarēja kā savu mērķi Gorbačova politikas atbalstu. Tomēr jau dažos mēnešos pēc Tautas frontes nodibināšanās kļuva acīmredzams, ka Latvijas sabiedrības, sevišķi latviešu nācijas noskaņojums vērsts uz savulaik zaudētās valstiskās neatkarības atgūšanu. Par izšķirošo lūzuma momentu uzskatāms Latvijas Tautas frontes valdes 1989.gada 31. maija aicinājums uzsākt diskusiju par iespējamu Tautas frontes iesaistīšanos cīņā par pilnīgu Latvijas ekonomisko un politisko neatkarību ārpus Padomju Savienības. Situāciju Latvijā 1989. gadā raksturos vēsturniece Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere, kā arī jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis 1989. gadā Latvijas Tautas frontes valdes loceklis Tālavs Jundzis. Par nozīmīgāko notikumu atmodas procesā 1989. gadā kļuva masu akcijas Baltijas ceļš 23. augustā. Līdz ar šo trīs Baltijas nāciju kopīgo demonstrāciju, kas apvienoja apmēram divus miljonus cilvēku 670 kilometrus garajā dzīvajā ķēdē Baltijas neatkarības kustība tika pamanīta starptautiskajā arēnā. Stāsta publicists, tolaik Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs un no Latvijas ievēlēts PSRS tautas kongresa delegāts Dainis Īvāns. Vēl skatījums uz tā brīža notikumiem Baltijā no ārienes, stāsta politoloģe Berlīnes Humbolta universitātes sociālo zinātņu nodaļas pētniece Klaudija Matesa.